Rīgas Svētā Antona katoļu draudzes vēsture
Pirmsākumi un pirmā baznīca (1935–1969)
1935. gads: Pieaugot katoļu (galvenokārt ieceļojušo latgaliešu) skaitam Maskavas priekšpilsētā, bīskaps A. Springovičs porcelāna fabrikas teritorijā dibināja garīgo centru.
- gads: Prāvesta A. Oļševska vadībā Ogres ielas rajonā nopirkto ēku pārbūvēja par baznīcu. To iesvētīja 1936. gada 23. maijā.
Draudzes dzīve: Dievkalpojumi un dziedāšana pārsvarā notika latgaliski. Paralēli norisinājās aktīva saviesīgā dzīve (koncerti, loterijas). Kā ērģelnieki te darbojās Boļeslavs Jermaks un vēlāk viņa dēls Jānis Jermaks.
Padomju vara un pārcelšanās uz kapos esošo kapliču (1969–2004)
1969. gads: Padomju vara pieņēma lēmumu baznīcu nojaukt, lai tās vietā celtu studentu sporta zāli. Draudzes protesti un brauciens uz Maskavu ēku neglāba.
- gada decembris: Draudze pārcēlās uz Lielā kalna ielu – bijušo pareizticīgo koka kapliču Ivana kapos.
Darbība kapos: Neskatoties uz telpu nodedzināšanu pēc gada, celtni atjaunoja. Draudze kapos aizvadīja vairāk nekā 20 gadus. Draudzi kalpoja vairāki prāvesti, tostarp Vilhelms Ņukšs (vēlākais bīskaps) un Oļģerts Daļeckis.
- gads: Kapličas ēku atdeva atpakaļ pareizticīgajiem. Draudze uz laiku izklīda, bet inventāru novietoja jaunuzceltajā Purvciema Sv. Trīsvienības baznīcā.
Jaunā dievnama celtniecība Ķengaragā (kopš 2009. gada)
2009.–2012. gads: Lai draudzei atkal būtu sava baznīca, monsinjora O. Daļecka vadībā sākās vietas meklēšana. 2011. gadā iegādājās zemi Ķengaragā, bet 2012. gada nogalē saņēma būvatļauju.
Celtniecība: Jauno baznīcu uzcēla nepilnos divos gados, izmantojot tikai ticīgo ziedojumus. Projekta autore ir arhitekte Marija Zēberga.
