Dzimusi Lietuvā, augusi Latvijā! Neraugoties uz grūtībām, pārdzīvojusi divus karus un padomju vajāšanu laikus. Dievnama pamatakmens likts 1865. gada 9. maijā. Toreiz tā bija Krievijas impērijas Kauņas guberņas teritorija.
Savu dievnamu pašu spēkiem cēla vietējo māju saimnieki. Gandrīz pusi no dievnama celtniecībai un iekārtas izbūvei nepieciešamās naudas ziedoja pati Budbergas draudze, un apkārtējo muižu īpašnieki. Ziedojumi tika saņemti arī no luterāņu draudzēm Jelgavā, Biržos, Tērbatā, Pēterburgā un Vācijā. Ziedotāju vidū bija Gustava Ādolfa biedrība (Vācijā), Prūšu ķēniņš Vilhelms, Hanoveres ķēniņš Georgs. Barons fon Budbergs baznīcas celtniecībai pārdeva ķieģeļus un dakstiņus ar 20 % atlaidi. Pirmais dievkalpojums vēl nepabeigtā baznīcā notika 1866. gada 11. decembrī.
Pēc neatkarīgās Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā, baznīca atradās Lietuvas teritorijā. 1921. gadā šo teritoriju, kā arī Aknīsti un Ukru pagastu, Latvija pārņēma no Lietuvas apmaiņā pret Palangu un Sventāju.
Otrā pasaules kara laikā tika sagrauta baznīcas torņa smaile un Krievijas karavīri izpostīja Augusta Martina būvētās ērģeles. Gan ērģeles, gan baznīcas torņa smaile ir atjaunotas ar Dieva svētību, pateicoties ziedotājiem un draudzes entuziasmam. Dievnamam ir kultūrvēsturiska pieminekļa statuss.
Sv. Pāvila Budbergas luterāņu baznīca nekad nav bijusi slēgta dievkalpojumiem un joprojām darbojas. Dievkalpojumi notiek katra mēneša trešajā svētdienā plkst. 15.00. Dievkalpojumi nenotiek no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām.
Svēta Pāvila Budbergas luterāņu baznīca 2025. gadā 24.maijā svinēja 160 gadu jubileju.
Īpaša nozīme šeit ir arī piemiņai – baznīcas dārzā atrodas vieta, kas saistīta ar izsūtītajiem, un koki, kas klusībā stāsta par tiem, kuri tika aizvesti, bet nav aizmirsti.
Tavs ziedojums nav tikai finansējums – tas ir ieguldījums vietā, kurai ir dvēsele. Katrs eiro palīdz soli pa solim atjaunot un saglabāt Budbergas baznīcu nākamajām paaudzēm.
