Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca atrodas Vecrīgā, Pils ielā 5. Tā ir vēsturiski nozīmīga celtne – pirmais katoļu dievnams, kas uzcelts Livonijā pēc reformācijas ienākšanas. Baznīca veltīta Sāpju Dievmātes godam, simbolizējot iepriekš apspiesto katoļticību Vidzemē.
Vēsture un celtniecība
Pirmsākumi: 1780. gadā Rīgu apmeklēja Svētās Romas impērijas ķeizars Jozefs II. Redzot toreizējās katoļu kapelas niecīgos izmērus un nabadzību, viņš sarunā ar Krievijas imperatrieti Katrīnu II apsolīja atbalstīt jaunas mūra baznīcas celtniecību. Ķeizars kopā ar māti Mariju Terēzi ziedoja līdzekļus būvniecībai.
Būvniecības gaita: Celtniecība sākās 1784. gadā un noslēdzās 1785. gadā. Tā paša gada 28. jūlijā dievnamu konsekrēja Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis.
Celtnieki un autori: Darbos plaši izmantoja cunftēs neiesaistītu krievu amatnieku (plotņiku) darbu. Arhitekts nav precīzi zināms, taču pastāv iespēja, ka būvniecību konsultēja toreizējais Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars K. Hāberlands.
Sākotnējais izskats un parametri
Pēc J. K. Broces 1791. gada zīmējumiem un vēsturiskajiem datiem, baznīcai sākotnēji bija šāds izskats:
Izvietojums: Prezbitērijs atradās Pils laukuma pusē, bet ieeja bija ierīkota no Daugavas puses, lai netraucētu kustību laukumā.
Izmēri: Garums (ar prezbitēriju un priekštelpu) – 28,4 metri, platums – 14 metri, augstums – 12 metri.
Dizains: Sienas krāsotas klasicisma vēsajos toņos (zaļgans ar baltu). Zems tornis ar puslodes kupolu atradās virs altāra apsīdas. Grīdu klāja plienakmens plāksnes, bet jumtu – skārds.
Interjers: Iekšpusē atradās pieci marmora altāri: Sāpju Dievmātes, sv. Ignācija no Lojolas, sv. Jāņa Nepomuka, sv. Vincenta Ferāra un Krustā Sistā altāris.
Pārbūves un paplašināšana
1837. gads: Par pilsoņa Mārtiņa Boldaševska līdzekļiem ziemeļu pusē piebūvēja nelielu kapelu ar vienu altāri.
1858.–1860. gads: Notika vērienīga pārbūve pēc arhitekta Johana Felsko plāna. Baznīcas fasāde ieguva pašreizējo pseidoromāņu stilu. Prezbitēriju pārcēla uz pretējo (dienvidrietumu) pusi un klāt piebūvēja sakristeju.
- gads: Rietumu pusē piebūvēja astoņšķautnainu baptistēriju.
1895.–1896. gads: Vecās kapelas vietā par grāfa Justiniāna Ščita un viņa radinieku ziedojumiem uzcēla jaunu mūra kapelu itāļu renesanses stilā. To 1896. gada Vasarassvētkos iesvētīja Rožukroņa Dievmātes godam. Kapelā izvietoja trīs altārus: centrālo (Rožukroņa Dievmātes), labajā pusē (sv. Jāzepa) un kreisajā pusē (Jēzus Sirds).
Pašreizējais arhitektoniskais un iekšējais iekārtojums
Šodien baznīca ir saglabājusi 1860. gada pārbūves un 1885. gada baptistērija formas, veidojot vienotu ansambli ar apkārtējām privātmājām.
Fasāde un struktūra: Trīsjomu celtne ar cilindriskām velvēm un divslīpņu skārda jumtu. Mūra sienas saglabā klasicismam raksturīgo gaiši zilganzaļo un balto krāsu gammu, un pusloka logu apmales veidotas dekoratīvajā apmetumā.
Altāri un svētbildes: Baznīcas labajā pusē atrodas sānu altāris sv. Antona no Padujas, bet kreisajā pusē — sv. Annas godam. Presbitērija sānos novietotas Žēlsirdīgā Jēzus un sv. Terēzes no Lizjē svētbildes.
Svētceļnieku dāvinājumi: Laika gaitā pie sānu altārgleznām pievienotas svētceļnieku atvestas svētbildes — Medžugorjes Dievmātes litogrāfija un statuja (1996. gadā) un Gvadalupes Dievmātes svētbilde (2002. gadā).
